apelsīni

O, cik interesanti! Nupat nopirku Narvesenā sev desmit studentbiļetes, zinot ka man tikai pāris palikušas. Godīgi samaksāju Ls2,5, iekāpju trolejbusā, pīkstinu... "Atlikums: 1" Sasodīts! Čeku pārbaudīju, viss it kā labi. Būs jābrauc uz centru atpakaļ ātrāk, jāiet prasīt kasierei Tatjanai T., ko tas nozīmē.

Vispār es šodien iepirkos pie veselām divām Tatjanām. Viena ir jau minētā Narvesen beibe, otra bija Origo Drogās. Tur šodien pilnīga bābiešu diena - uzlikta baigā atlaide paketēm, stāv visa vecuma sievieši rindā, visām pa pakai rokā, dažām pat divas. Nevienu vīrieti es pa visu veikalu tā i neieraudzīju, laikam tās nocenotās paketes izstaro kaut ko vīriešus atbaidošu. :)

Jā, ar paketēm un tamlīdzīgām higiēnas precēm man vispār saistās Ziemeļkipras brauciens pavasarī. Un es zinu, ka tas izklausās jocīgi, bet sievietēm mēdz būt mēnešreizes arī ceļojumu laikā. Tad nu stāsts tāds: Kipras mazpilsētā es pēkšķi saprotu, ka vajadzība ir, bet preces nav. Tā kā man ir zināmi 3 vai 4 veikaliņi, viens par otru mazāks, turklāt dažos ir ne tikai pārtika, bet arī kaut kādas saimniecības un citas preces, tad drošā solī eju meklēt tajā jūklī paketes un tamponus. Pirmais veikals mani pieviļ un tur aiz letes sēdošais onkulis vārdu "tampon", šķiet, nav pat dzirdējis, tāpēc nolemju mēģināt citur. Otrs ūķis - pie kases sēž meitene apmēram manā vecumā. Izstaigāju, cik nu tur ir, ko izstaigāt, neko neatrodu, bet uz manu jautājumu pārdevējskuķis reaģē apmēram tā pat, kā iepriekš onka. Šajā brīdī man sāk likties, ka varbūt Kiprā sievietēm mēnešreižu nemaz nav, tāpēc neviens nesaprot, ko man vajag un kāpēc... Mokoties šādās aizdomās, eju uz trešo veikalu. Jes! Vīrs aiz letes zina (vai vismaz pareizi nojauš), kas ir tamponi, parāda man, kur meklēt, paņem manu naudu un laipni pamāj ardievas. Katram gadījumam tomēr aizeju arī uz ceturto bodi, kur beidzot laimīgā kārtā stūrītī atrodas arī pāris higiēnisko pakešu pakas. Ņemu vienu ciet un eju pie kases maksāt, bet man par lielu pārsteigumu kasiere, pirms paņemt naudu, manu paciņu vispirms rūpīgi ietin dubultā avīzē, tad vēl ieliek necaurspīdīgā maisiņā un aizsien. Tur nu gan es pamatīgi apmulsu, stomīdamās pajautāju, cik jāmaksā, paņēmu savu noslēpumaino saini un devos mājās. Pa ceļam nepameta sajūta, ka visi blenž uz manu jauniegūto maišeli un kaut kādā veidā tas mani padara īpaši interesantu. Nekad nebija nācies kautrēties par šāda veida pirkumiem, bet acīmredzot musulmaņu zemēs uz to skatās citādāk, nekā mūsu liberālajā Latvijā. Priecājieties, dāmas, ka par tamponu pirkšanu jūs neapsmaida! Te ir labi, jā. :D

Nākamreiz ceļojumā posīšos ar lielākām rezervēm vai braukšu uz kādu pierastākas reliģijas mājvietu. Un ceru, ka ceļojums būs drīz. Šodien atkal atliku naudiņas siltajām zemēm, summa vēl smieklīgi maza un konkrētu plānu arī nav, bet būs. Noteikti būs vasaras saliņa, kur dažas dienas patverties no sniegiem, vējiem un mīnusgrādiem!

Laimīgu taciņu!

Iedomājies, šodien bija gan Krišjāņa Barona 175. dzimšanas diena, gan tēta vārda diena, gan arī amerikāņu Helovīns, bet vienīgā bilde, ko es šodien uzņēmu, saucas tāpat kā virsraksts:

"Laimīgu taciņu!"



Toms ieteica, ka varētu būt arī "Laimainu taciņu!" lai vairāk uzsvērtu to, ka uz ielas mētājas tieši laima šķēlītes (bija trīs, taču visas smuki nelīda kadrā), bet man liekas, ka cilvēki vēl tādus jokus saprot drusciņ. :)

Un šodien Barona pasākumā bija tik jauki cilvēki, ka mūs ar Tomu arī nobildēja. Paldies, Jane Apple.

studenta e-talons ir labi

Man nav laika blogot. Es mācos, eju uz teātri un apmeklēju citus kulturālus pasākumus, guļu, dažreiz ēdu un tramvajos pa ceļam uz skolu, teātri un privāto dzīvi lasu Dirrenmata un Moljēra lugas. Un trešdien es biju dejot arī, vēl šodien jūtu muskuļus, par kuru esamību pat nenojautu. Nākamnedēļ iešu atkal.

Mazliet atskaitei jāmin, ka Ziedonis un visums bija b r ī n i š ķ ī g i. Melnajam pienam līdz Ziedoņa līmenim drusku pietrūka, bet bija lieliski.Vadonis arī tīri tā neko. Juventus 90. gadu jubīļa kuncerts šovakar bija gandrīz tik pat skaists, cik māsīca uz skatuves. Un rīt Krišjāņa Barona piemiņas pasākumā jāpadzied un pēc tam jābrauc paskatīties, kā tētis savas vārda dienas ietvaros kārtējo reizi mēģina piedzirdīt Tomu. Būs jauki.

Dzīve sit vilni. Nabaga Vilnis...
Reku tev vārna, uz ko paskatīties.

elpo mani

Kad es kaut ko nesaprotu, kad ir grūti, viss ir nepareizi un neviens nesaprot, ko es gribu teikt un kāpēc, man vajag lai Tu atkal paņem mani aiz rokas, aizved uz vannasistabu un aizver durvis, lai ir pilnīga, absolūta tumsa. Man vajag, lai mani apskauj, nosauc par skaistu, mīļu un lielisku, un man nav vairs jāutraucas par to, ka Zeme griežas, ārā ir auksts un slapjš un es nemāku izstāstīt, kā jūtos. Man gribas, lai Tu skūpsti man rokas, ieelpo manus matus un apsoli vienmēr būt blakus.

Citādi es nelieku ar sevi galā, man ir par daudz lietu apkārt, par daudz cilvēkiem no manis vajag un nekā nevajag reizē. Par daudz cilvēkiem šķiet, ka viņu viedokļi ir pareizāki vai man ir svarīgi. Man nekas nav svarīgi, ja es neesmu mierā ar sevi. Un šobrīd es neesmu, tāpēc pasaule var iet bojā.

Simon & Garfunkel - El Condor

Šodienas galvenie notikumi:
+ es tiku pie diendusas!
+ es biju uz Melno pienu JRT (bija labs)
+ mīļais dabūja darbu!!! (šī ir visgalvenākā no visām galvenajām ziņām).

Tagad man puisis būs pēc sešiem vakarā un saguris. Un mēs tiksimies retāk un sazvanīsimies biežāk. Viņam rīt ir tikai pirmā darba diena, bet šodien pa telefonu norunājām veselas 13 minūtes (tik daudz mēs laikam runājām tikai tad, kad es biju Tallinā). Kas būs tālāk?

Es pateikšu, kas būs tālāk - veiksmīgāk plānota diena mums abiem, mazāk garlaikošanās, slinkošanas un laika tērēšanas niekiem, saturīgāk kopā pavadīts laiks - mums abiem savas darīšanas aizņems daudz laika, kopā būt būs jaukāk. Un būs mazāk attaisnojumu nedarīt kaut ko patīkamu, jo spiedīgais naudas jautājums būs mazāk spiedīgs.

Secinājums: šī ir laba diena. Vēl labāka tā kļūs, kad izdzeršu vēl vienu glāzi zemeņu jogurta, ko šodien vājuma brīdī nopirku, un ieritināšos gultā, lai sapņos turētu īkšķus par Toma rītdienu. Mani rītdienas plāni grozās ap tēva biroju un mapēm, un vakarā mazie brāļi man staigās pa galvu. Būs arī rīt laba diena, es zinu.

Man šodien nesanāca bildes. Priecājies par smuko mani (bildēja Raitis Zeiferts):



pure sex

Es te gribēju pasūdzēties, cik ļoti man negribas mācīties un visas prokrastinēšanas opcijas ir izsmeltas (man bija veseli divi ciemiņi un filmēšana pie mājas, kur cienāt ļaužus ar tēju un fotografēt). Bet tad man skaipā atrakstīja Toms un... Āāāāāāāā, šis video ir vienkārši kaifs uz ekrāna! (Katram gadījumam mazo māsu un brāli atstāj citā istabā...)

The Good The Bad - 030

'030' by The Good The Bad (UNCUT) from 030 on Vimeo.

[Directed by Jeppe Kolstrup. (jeppekolstrup.com)
FREE MP3 Download of '030' available at agirlcalled030.com
Debut album 'From 001 To 017' released on Stray Cat Records on October 25th on iTunes.]


Man vairāk nav ko teikt. Ja viena grupa var šitādu video uztaisīt, tajā viņu topošajā albumā kaut kam ir jābūt... :)

surprīze!

Nupat atklāju vēl vienu logu, no kura var mani stalkot (un to arī dara) - nepietiek, ka tieši pretējās mājas augšējā stāvā, kā izrādās, dzīvo mans kursabiedrs un es varu tikai minēt, kādas manas intīmās dzīves detaļas viņš jau ir pa manu logu redzējis. Tagad atklāju, ka arī no ielas otras puses var laikam gluži labi redzēt - tikko pa logu izkārušies divi čaļi lūrēja, kā es no sava loga mākoņus bildēju. Es gan biju apģērbta, bet tik un tā ir savādi. (Tiklīdz pavērsu objektīvu uz viņu pusi, abi, saprotams, nozuda un aizvēra aizkarus.)


līgolīgolīgolīgolīgokuģītsjūriņā

Bija burvīgs vakars - slinkums, slapjums un lietussargu apdraudošs vējš beigās mani mājās tomēr nenoturēja. Aizgāju padziedāt, sabučoju Tomu, pāragri apdāvināju kursAnnu dzimšanas dienā un tagad mums ar mīļo būs piektdien uz "Bilžu" koncertu kompānija. :)

Pēc visa šī labuma atnācu mājās, iegāju draudziņos, še tev - A. "Soģis" atkal izceļas... "Pidari tiek sodīti", "Pederasti slēpjas aiz likumsargiem" un tā tālāk un tā joprojām. Secinājums - mans mierpilnais, jaukais noskaņojums ir varen trausls. Gribas piepūsties lielai un draudīgai, lai mani tiešām ņem nopietni, un tam cilvēkam pajautāt, kā un vai viņš maz spēj būt dzīvē laimīgs, ja nepārtraukti no sevis izstaro un atstaro vienu vienīgu ļaunumu, dusmas un naidu. Nu nav iespējams dzīvot harmoniski, ja apkārt ir tik daudz negāciju!

Fui, jādzen pašai tas ārprāts prom, jādomā labas domas.
Rīt tētis brauc mājās, man ir tas gods un pienākums viņu sagaidīt lidostā. Šajā sakarā varētu tā kā iet gulēt, jāceļas agri un vēl jāaizbrauc līdz lidostai (nevis, kā parasti, tikai jāaizsteberē pāris minūtes līdz skolai, kur var atkrist krēslā un kādu brīdi neko neredzošām acīm blenzt tukšumā, kamēr organisms aptver, ka diena sākusies).

Gribas ielikt kādu skaistu bildi - lai ne tikai man tiek prieciņš. Vispār secināju nesen, ka varbūt jāpievēršas video formātam, jo, piemēram, vēja nestas lapas nofotografēt ir baigi grūti, bet katra tā kustība ir tik skaista, ka gribas iemūžināt. Šodienas vētrainais vējš tā plivināja lapas pa gaisu, ka es varētu stāvēt, stāvēt, filmēt to visu pa gaisu lidojošo rudeni... Iespējams, nākamais lielais pirkums jāieplāno kāda amatierīga video uzņemšanas ierīce, to jau nevar tā ar telefonu. Bet, ja reiz gribas skaistu bildi kādu ielikt, tad jāieliek svētdienas Dārta. Daži mani sekotāji no DeviantArt jau ievēroja, ka kopš vasaras sākuma, kad pēdējo reizi viņu fotografēju, viņai ir mainījusies matu krāsa. Bet glītums gan nav pazudis. :)





P.S. Ja nu gadījumā kāds te ir manā blogā ieradies, lai paņemtu šīs bildes ar nolūku ielikt spoki.lv vai vēl sazin kur, uzreiz brīdinu - pasakiet man to, tad pielieciet atsauci, ka to fotografēju es, Anna Vilnīte, un dzīvosim draudzīgi. Agrāk vai vēlāk es uzzināšu, ka mans darbs bez manas zināšanas kaut kur internetos dzīvojas, un tad var sanākt grūti visiem. Un šī piebilde te ir tāpēc, ka es nesen pārliecinājos par savu darbu kvalitāti, kad spoki.lv starp Šakirām un aktrisēm parādījās arī manis fotografēta māsīca Irbe. Paldies par komplimentu, protams, bet sākotnēji pārsteigums nebūt nebija patīkams. Tātad vēlreiz - tās bildes ir mans darbs! Paldies.

Kļūst auksti, gribas atpakaļ uz Kipru.

Mana nedēļas nogale bija tik burvīga, ka es nemācēšu pienācīgi izskaidrot. Man ir sajūta, ka es esmu piedzimusi, lai būtu laimīga ar viņu. Ir labi mašīnā blakus braukt, simtiem pakāpienu skaitīt, uz Gaujas ieleju skatīties, pavadīt daudzas stundas seriālu varā, nepārtraukti vienam otru ķircināt, blakus gulēt un kopā brokastis ēst. Ir jauki teātra tumsā sadoties rokās un vakarā pirms iemigšanas sabučoties. Arī pēc 1014 dienām es joprojām esmu ie-mī-lē-ju-sies!

gaismiņas

Šovakar vislatviešu dziedamlaiks būs īpašā svētku noskaņā. Pirmkārt, lai arī vēl daudz darba priekšā, ir jānosvin panākumi. Otrkārt, ir pāris vārda dienas iekrājušās. Nevaru izdomāt, ņemt tikai šokolādi vai šampi arī...?

Labais tēvs piešķīra man uz laiku lietošanā savu fotoaparātu, kamēr es savējo mēģinu saņemties aiznest salabot. Eksperimenti, mēģinājumi un pilnīgi jaunas iedvesmas nāk, kamēr mācos visus trikus. :) Ripošu uz dziesmu vakaru lēēēēēni - gribēsies bildēt saules zaķus visur. Ieraugu šoruden daudz visādu gaismas detaļu, negribas paiet garām.

Blogspots šodien niķojas un nepievieno tās bildes, kuras man gribas te ielikt. Var paskatīties butterfly-weird.deviantart.com - tās ar mani, matiem un gaismas punktiņiem. :)