ir pavasaris

Beidzot. Biju ar mammu laukos, novērtējām sniegu un vēju nodarītos postījumus, prasās viena nopietna talka. Ja ir kāds palīdzētgribētājs, uz ugunskura vārītu zupu, transportu un darba cimdus nodrošināsim. :)

Pa ceļam vairāk gan skumji bija - neskaitāmi daudz pērno lapu kurinātāju (neciešama smaka un ugunsgrēka risks - ieviesiet komposta kaudzes/bedres!), vismaz trīs jauni, milzīgi izcirtumi... Pie vienas svaigas ideālu baļķu kaudzes stāvēja smalka mašīna ar Latvijas karodziņiem - ironiski. Zemi mīl, tur augošos kokus nē.

Nonācām galā, drusku pašiverējāmies, līdz ieradās kaimiņienes kaut kāds radu čalis ar draudziņiem. Ieslēdza mūziku labi skaļi un sāka cept šaslikus. Un mēs, naivās pilsētnieces, cerējām putnu dziesmās paklausīties. Lielāko daļu atlikušās strādāšanas klausījāmies Incubus, Gustavo un Prāta Vērtas miksu. Varēja būt vēl sliktāk, varēja būt LR2.

Bet tas troksnis puķītes nesamaitāja. Enjoy. :)







spēle

"Ui, šitā dzīve! Kad cilvēks cēli dara, kādam tas šķiet allaž nejauks darbs... ja vienam labu dara, otram tas par sliktu nāk. Ui, šitā dzīve!"

Augusts Strindbergs "Sapņu spēle"

dots devējam

Šobrīd svarīgākā lieta pasaulē man liekas sagaidīt atbildi no šuvējas - būs man vasarai custom-made skaistas kleitas un svārki vai nebūs? Bet, kamēr es te satraucos par kaut kādām šmotkām, man ir piesūtīta savdabīga modernā laikmeta ķēdes vēstule/atmiņu klade/kā lai to nu tagad nosauc... Bet Māra ir vecāka un vecāki cilvēki ir jāklausa (hi, hi...), tāpēc rekur:

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Kaut kas līdzīgs "nnnngggghhhtikainepirmdienaatkal..." - man pa īstam līdz ārprātam riebjas jebkāda veida modinātāju skaņas (tas koncepts ir noderīgs, bet tomēr augstākajā mērā vardarbīgs). Bet, kad samierinos ar celšanos vai izņēmuma kārtā pamostos dabiski, parasti automātiski pieripinos tuvāk mīļajam pēc rīta bučas un apskāviena.
2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Cik nu es pēdējā laikā uz to pretējo dzimumu skatos... :) Pārsvarā pamanu apģērbu, gaitu.
3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Šitais jautājums pilnīgi noteikti ir no pamatskolas atmiņu kladēm! Es ņemtu līdzi ja ne kuģi, tad piepūšamo laivu jau nu noteikti. (Ja laiva ir pret noteikumiem, tad gudro telefonu ar maģisku satelītinternetu.)
4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
Mammas cepts gaļas pīrāgs, salāti ar fetas sieru, tomātiem un paipalu olām, meža zemenīšu tēja. Karaliski.
5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Mana mīļākā kursabiedrene Ze Anna. Apcerējām rīt dāvināt Ze Donats (vārda un ēstūža nosaukuma līdzība patiesībā sākotnēji nebija tā domāta, bet patiesībā ir diezgan uzkrītoša) virtuļus citai kursa skaistulei dzimšanas dienā. Un tamlīdzīgas praktiskas lietas.

6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?
Jaunā multene Rio ar mazo brālīti blakus krēslā un popkorna tūtām rokās. Bija jauki, beigās gandrīz saraudājos, bet man jau daudz nevajag...
7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
H.Ibsena Heda Gāblere, šobrīd procesā ir A. Millera Salemas raganas. Obligātā literatūra, protams. :)

 Ā, un tagad man it kā ir jāpadod tālāk, bet man liekas, ka tie daži, kam sekoju, vai nu jau ir tādu saņēmuši vai nav no Latvijas... Tomēr izrādās, ka smukā Līva līdz šim no šīs stafetes ir izbēgusi, tāpēc, Līviņ, džast dū it. Un vēl, ja Ze Anna savā blogā kaut kam tik pasaulīgam vēlas tērēt vieniniekus un nullītes, tad arī - lai iet!