Gaiss.

Apsveru domu vispār atteikties no rakstīšanas te. Tāds slinkums, pirksti sametas, vārdi vairs nevirknējas lāga. Ne pa īstam. Bildes arī man tādas slinkas. Viss nonāk te vienīgi brīžos, kad neko negribas darīt. Būtībā, šo var mierīgi pārsaukt par manu prokrastinācijas protokolu.

Bildes liecina, ka atklājām stopēšanas sezonu, vēlreiz noprovējāk dīvānsērfošanu un bijām smukā Lietuvā ar Tomu. Galvenais iespaids - tur ir vārnas un krauķi! DAUDZ! Un kur Rīgā un pie-Rīgā ir kaut viens koku puduris ar 5-7 ligzdām katrā kokā? Nav. Visi noslēpušies aiz Lietuvas robežas.

Kauņas zoodārzs varētu būt viena no skumjākajām vietām, kur man nācies būt. Ne rakstu galiņa angliski, pusi zvēru tā arī neatradām, bet tie skaistie, kurus tomēr atradām, vada savas dienas niecīgos aplociņos. Būtu uzņēmība, iemācītos lietuviešu valodu, pazubrītos menedžmentu, pedagoģiju un vēl šo to, ietu uzlikt tai būdai jumtu. Varbūt kādreiz.