sekundes
Kaut kā grūti paliek pēdējā laikā. Saprotams, skolas daudz un auksti, bet ne tas vien. Iekšā ir grūti. Nelāga priekšnojauta. Un ļoti, ļoti bail. Man riebjas, ka man ir bail, tas mēdz sabojāt arī pavisam labas lietas.
narkotikas ir sliktas
Ai, kādas brīnišķīgas, sen aizmirstas lietas atrodas internetā, kad jāraksta eseja par Stendera "Augstas gudrības grāmatu"! Priecājies. :)
urrā!
Sveiciet ar aplausiem, šis ir 100. bloga ieraksts. :) Tas ir veltīts kārtējai prokrastinēšanas lēkmei. 0,5l tējas krūze izrādās par mazu un blakus uz radiatoriem rindojas Skrīveru gotiņas papīrīši - rokas par īsu, lai līdz papīrgrozam aizsniegtos, bet dibens par smagu, lai tik tālu ietu. Vispār, ņemot vērā manu šodienas saldumu patēriņu es sāku apsvērt domu iegādāties svarus. Varbūt laiku pa laikam saņemtos uz baseinu, jogu vai kādu danci aiziet. T.i., nevis tad, kad vairs nevaru pati sev muguru pakasīt, bet tad, kad acīmredzami pāris kilogrami uzrāpušies klāt. Citādi man pat tā foršā dejošana, kas divus latus maksā, pagaidām ir izdevusies tikai vienu reizi. Pēc tam nāca brāļa vārda diena un mēģinājumi valsts svētku pasākumiem... Tadā - tūlīt jau novembris būs cauri!
Garajā nedēļas nogalē lielākā daļa manas enerģijas aizgāja... Ē, nekāda enerģija nekur neaizgāja, es tikai planēju pa pasauli tādā kā transā. Kopš 18. novembris ir pagājis, ir grūti pieķerties tām pasaulīgajām lietām. Skola, mājasdarbi, testi, termiņi. Pat piedāvājums vadīt SP informācijas komiteju, bet es katram gadījumam atsakos, jo man iekšējais sliņķis saka, ka jau tagad knapi varu savām lietām saņemties. Turklāt man tīri labi patīk mana ārpusskolas dzīve. Piektdien es pavadīju vakaru ar Maiju I Love You un Transilvānijā. Bija paredzēts novērtēt, kā Dambis dīdžejo, bet, nogaidījušās līdz pusdesmitiem, to pēdējo pusstundu vairs nespējām izturēt un, nākamās alus glāzes meklējumos uzskrējām daudz apdziedātajam, puslīdz svaigajam klubam ("svaigs" skan tā drusku neadekvāti, ja interjerā lielu lomu spēlē zārciņi, līķīši un zirnekļu tīkli) ar mājienu uz vampīriem. Nekādu Krēslas motīvu, visa veida Brengulis un mūzika, ko Dambis pie viegla indīroka pieradušajiem ILY apmeklētājiem diez vai celtu galdā.
Es pamatīgi feiloju ar savu apņemšanos katru dienu kaut ko nofotografēt. Varbūt, ja nebūtu aizdevusi māsīcai ziepjutrauku, tas veiktos labāk, bet lielo aparātu man, goda vārds, nav iekšā staipīt uz akadēmiju un teātri. Vispār man gribas atkal nopirkt melnbalto filmiņu un kaut ko tā drusku pabildēt ar veco-labo. Ne to vien gribas - jāuztaisa iepirkumu saraksts un rītdien nedēļas nauda jānotriec dāvanu materiālos un pribambasos interjera elementiem. No diviem līdz sešiem pirmdienā laiks ir, kaut tik būtu spēciņš pa veikaliem staigāt!
Piezīme - jāpietaupa piecītis, ko sestdien paliku Tomam parādā, kad gājām uz padomju laiku tematisko sālsmaizi. Rīgas melnais balzams, upeņu sula trīslitru burkā un leišu saldumi Nomeda, piedevām pasūtītais saimniecībā noderīgais gaļas āmurs. Pirms dāvanas pasniegšanas gan izcēlāmies, jaunajai saimniecei dodot īstu gaļas āmuru, proti, šķiņķa gabalu mednieku desas kātā, kas sākotnēji izraisīja vispārēju sajūsmu, bet mazliet vēlāk nostiprināja sāta sajūtu dažos vēderos. Labs baļļuks par piecīti, turklāt bonusā arī privātais transports uz 1km attālajām mājām mūsu draudzīgajā maskačkā. :) Starp citu, mēs mājās bijām ap pusnakti - baļļukiem nav jāvelkas līdz nākamajam rītam, lai tie būtu forši.
Garajā nedēļas nogalē lielākā daļa manas enerģijas aizgāja... Ē, nekāda enerģija nekur neaizgāja, es tikai planēju pa pasauli tādā kā transā. Kopš 18. novembris ir pagājis, ir grūti pieķerties tām pasaulīgajām lietām. Skola, mājasdarbi, testi, termiņi. Pat piedāvājums vadīt SP informācijas komiteju, bet es katram gadījumam atsakos, jo man iekšējais sliņķis saka, ka jau tagad knapi varu savām lietām saņemties. Turklāt man tīri labi patīk mana ārpusskolas dzīve. Piektdien es pavadīju vakaru ar Maiju I Love You un Transilvānijā. Bija paredzēts novērtēt, kā Dambis dīdžejo, bet, nogaidījušās līdz pusdesmitiem, to pēdējo pusstundu vairs nespējām izturēt un, nākamās alus glāzes meklējumos uzskrējām daudz apdziedātajam, puslīdz svaigajam klubam ("svaigs" skan tā drusku neadekvāti, ja interjerā lielu lomu spēlē zārciņi, līķīši un zirnekļu tīkli) ar mājienu uz vampīriem. Nekādu Krēslas motīvu, visa veida Brengulis un mūzika, ko Dambis pie viegla indīroka pieradušajiem ILY apmeklētājiem diez vai celtu galdā.
Es pamatīgi feiloju ar savu apņemšanos katru dienu kaut ko nofotografēt. Varbūt, ja nebūtu aizdevusi māsīcai ziepjutrauku, tas veiktos labāk, bet lielo aparātu man, goda vārds, nav iekšā staipīt uz akadēmiju un teātri. Vispār man gribas atkal nopirkt melnbalto filmiņu un kaut ko tā drusku pabildēt ar veco-labo. Ne to vien gribas - jāuztaisa iepirkumu saraksts un rītdien nedēļas nauda jānotriec dāvanu materiālos un pribambasos interjera elementiem. No diviem līdz sešiem pirmdienā laiks ir, kaut tik būtu spēciņš pa veikaliem staigāt!
Piezīme - jāpietaupa piecītis, ko sestdien paliku Tomam parādā, kad gājām uz padomju laiku tematisko sālsmaizi. Rīgas melnais balzams, upeņu sula trīslitru burkā un leišu saldumi Nomeda, piedevām pasūtītais saimniecībā noderīgais gaļas āmurs. Pirms dāvanas pasniegšanas gan izcēlāmies, jaunajai saimniecei dodot īstu gaļas āmuru, proti, šķiņķa gabalu mednieku desas kātā, kas sākotnēji izraisīja vispārēju sajūsmu, bet mazliet vēlāk nostiprināja sāta sajūtu dažos vēderos. Labs baļļuks par piecīti, turklāt bonusā arī privātais transports uz 1km attālajām mājām mūsu draudzīgajā maskačkā. :) Starp citu, mēs mājās bijām ap pusnakti - baļļukiem nav jāvelkas līdz nākamajam rītam, lai tie būtu forši.
gaisma un krāsa
Šorīt izlēmu, ka pārrakstīt 3 lekciju pierakstus būtu vieglāk, nekā līdz trešdienas rītam paspēt uzrakstīt eseju un scenāriju, izdarīt visu vajadzīgo 18. novembra koncertam, turklāt atrast laiku tualetes un ledusskapja apmeklējumam, par tādu nesvarīgu sīkumu kā miegs nemaz nerunājot. Tāpēc, kamēr mani kursabiedri skatās interesantu filmu kino vēsturē, es sēžu mājās satinusies segā, ēdu garas brokastis un cenšos no sevis izspiest kādu puslīdz aizraujošu notikumu, par ko varētu uzņemt kaut vai TV reklāmu. Man ir pilnīgi skaidrs, kas iznāks, ja es turpināšu spiest, jo tā nu mums tas organisms ir iekārtots, bet īpašas izvēles nav, jo es jau divas nedēļas kavēju termiņu.
Mumford & Sons, Beirut, Midlake un Deer Tick - mana šodienas pleiliste.
Pieredze rāda, ka 19. novembra rītā man vairāki cilvēki saka: "Kāpēc tu man neteici, ka būs tāds foršs lāpu gājiens?!" Tāpēc tagad es to video un informāciju ielieku visur, kur vien varu. Draugos un tviterī jau izpildījos, būs arī šeit. Palīdzēju arī skolās plakātus izplatīt, tāpēc šogad jūtos izdarījusi diezgan daudz un pārmetumus nepieņemu (ieteikumus gan).
Mumford & Sons, Beirut, Midlake un Deer Tick - mana šodienas pleiliste.
Pieredze rāda, ka 19. novembra rītā man vairāki cilvēki saka: "Kāpēc tu man neteici, ka būs tāds foršs lāpu gājiens?!" Tāpēc tagad es to video un informāciju ielieku visur, kur vien varu. Draugos un tviterī jau izpildījos, būs arī šeit. Palīdzēju arī skolās plakātus izplatīt, tāpēc šogad jūtos izdarījusi diezgan daudz un pārmetumus nepieņemu (ieteikumus gan).
apelsīni
O, cik interesanti! Nupat nopirku Narvesenā sev desmit studentbiļetes, zinot ka man tikai pāris palikušas. Godīgi samaksāju Ls2,5, iekāpju trolejbusā, pīkstinu... "Atlikums: 1" Sasodīts! Čeku pārbaudīju, viss it kā labi. Būs jābrauc uz centru atpakaļ ātrāk, jāiet prasīt kasierei Tatjanai T., ko tas nozīmē.
Vispār es šodien iepirkos pie veselām divām Tatjanām. Viena ir jau minētā Narvesen beibe, otra bija Origo Drogās. Tur šodien pilnīga bābiešu diena - uzlikta baigā atlaide paketēm, stāv visa vecuma sievieši rindā, visām pa pakai rokā, dažām pat divas. Nevienu vīrieti es pa visu veikalu tā i neieraudzīju, laikam tās nocenotās paketes izstaro kaut ko vīriešus atbaidošu. :)
Jā, ar paketēm un tamlīdzīgām higiēnas precēm man vispār saistās Ziemeļkipras brauciens pavasarī. Un es zinu, ka tas izklausās jocīgi, bet sievietēm mēdz būt mēnešreizes arī ceļojumu laikā. Tad nu stāsts tāds: Kipras mazpilsētā es pēkšķi saprotu, ka vajadzība ir, bet preces nav. Tā kā man ir zināmi 3 vai 4 veikaliņi, viens par otru mazāks, turklāt dažos ir ne tikai pārtika, bet arī kaut kādas saimniecības un citas preces, tad drošā solī eju meklēt tajā jūklī paketes un tamponus. Pirmais veikals mani pieviļ un tur aiz letes sēdošais onkulis vārdu "tampon", šķiet, nav pat dzirdējis, tāpēc nolemju mēģināt citur. Otrs ūķis - pie kases sēž meitene apmēram manā vecumā. Izstaigāju, cik nu tur ir, ko izstaigāt, neko neatrodu, bet uz manu jautājumu pārdevējskuķis reaģē apmēram tā pat, kā iepriekš onka. Šajā brīdī man sāk likties, ka varbūt Kiprā sievietēm mēnešreižu nemaz nav, tāpēc neviens nesaprot, ko man vajag un kāpēc... Mokoties šādās aizdomās, eju uz trešo veikalu. Jes! Vīrs aiz letes zina (vai vismaz pareizi nojauš), kas ir tamponi, parāda man, kur meklēt, paņem manu naudu un laipni pamāj ardievas. Katram gadījumam tomēr aizeju arī uz ceturto bodi, kur beidzot laimīgā kārtā stūrītī atrodas arī pāris higiēnisko pakešu pakas. Ņemu vienu ciet un eju pie kases maksāt, bet man par lielu pārsteigumu kasiere, pirms paņemt naudu, manu paciņu vispirms rūpīgi ietin dubultā avīzē, tad vēl ieliek necaurspīdīgā maisiņā un aizsien. Tur nu gan es pamatīgi apmulsu, stomīdamās pajautāju, cik jāmaksā, paņēmu savu noslēpumaino saini un devos mājās. Pa ceļam nepameta sajūta, ka visi blenž uz manu jauniegūto maišeli un kaut kādā veidā tas mani padara īpaši interesantu. Nekad nebija nācies kautrēties par šāda veida pirkumiem, bet acīmredzot musulmaņu zemēs uz to skatās citādāk, nekā mūsu liberālajā Latvijā. Priecājieties, dāmas, ka par tamponu pirkšanu jūs neapsmaida! Te ir labi, jā. :D
Nākamreiz ceļojumā posīšos ar lielākām rezervēm vai braukšu uz kādu pierastākas reliģijas mājvietu. Un ceru, ka ceļojums būs drīz. Šodien atkal atliku naudiņas siltajām zemēm, summa vēl smieklīgi maza un konkrētu plānu arī nav, bet būs. Noteikti būs vasaras saliņa, kur dažas dienas patverties no sniegiem, vējiem un mīnusgrādiem!
Vispār es šodien iepirkos pie veselām divām Tatjanām. Viena ir jau minētā Narvesen beibe, otra bija Origo Drogās. Tur šodien pilnīga bābiešu diena - uzlikta baigā atlaide paketēm, stāv visa vecuma sievieši rindā, visām pa pakai rokā, dažām pat divas. Nevienu vīrieti es pa visu veikalu tā i neieraudzīju, laikam tās nocenotās paketes izstaro kaut ko vīriešus atbaidošu. :)
Jā, ar paketēm un tamlīdzīgām higiēnas precēm man vispār saistās Ziemeļkipras brauciens pavasarī. Un es zinu, ka tas izklausās jocīgi, bet sievietēm mēdz būt mēnešreizes arī ceļojumu laikā. Tad nu stāsts tāds: Kipras mazpilsētā es pēkšķi saprotu, ka vajadzība ir, bet preces nav. Tā kā man ir zināmi 3 vai 4 veikaliņi, viens par otru mazāks, turklāt dažos ir ne tikai pārtika, bet arī kaut kādas saimniecības un citas preces, tad drošā solī eju meklēt tajā jūklī paketes un tamponus. Pirmais veikals mani pieviļ un tur aiz letes sēdošais onkulis vārdu "tampon", šķiet, nav pat dzirdējis, tāpēc nolemju mēģināt citur. Otrs ūķis - pie kases sēž meitene apmēram manā vecumā. Izstaigāju, cik nu tur ir, ko izstaigāt, neko neatrodu, bet uz manu jautājumu pārdevējskuķis reaģē apmēram tā pat, kā iepriekš onka. Šajā brīdī man sāk likties, ka varbūt Kiprā sievietēm mēnešreižu nemaz nav, tāpēc neviens nesaprot, ko man vajag un kāpēc... Mokoties šādās aizdomās, eju uz trešo veikalu. Jes! Vīrs aiz letes zina (vai vismaz pareizi nojauš), kas ir tamponi, parāda man, kur meklēt, paņem manu naudu un laipni pamāj ardievas. Katram gadījumam tomēr aizeju arī uz ceturto bodi, kur beidzot laimīgā kārtā stūrītī atrodas arī pāris higiēnisko pakešu pakas. Ņemu vienu ciet un eju pie kases maksāt, bet man par lielu pārsteigumu kasiere, pirms paņemt naudu, manu paciņu vispirms rūpīgi ietin dubultā avīzē, tad vēl ieliek necaurspīdīgā maisiņā un aizsien. Tur nu gan es pamatīgi apmulsu, stomīdamās pajautāju, cik jāmaksā, paņēmu savu noslēpumaino saini un devos mājās. Pa ceļam nepameta sajūta, ka visi blenž uz manu jauniegūto maišeli un kaut kādā veidā tas mani padara īpaši interesantu. Nekad nebija nācies kautrēties par šāda veida pirkumiem, bet acīmredzot musulmaņu zemēs uz to skatās citādāk, nekā mūsu liberālajā Latvijā. Priecājieties, dāmas, ka par tamponu pirkšanu jūs neapsmaida! Te ir labi, jā. :D
Nākamreiz ceļojumā posīšos ar lielākām rezervēm vai braukšu uz kādu pierastākas reliģijas mājvietu. Un ceru, ka ceļojums būs drīz. Šodien atkal atliku naudiņas siltajām zemēm, summa vēl smieklīgi maza un konkrētu plānu arī nav, bet būs. Noteikti būs vasaras saliņa, kur dažas dienas patverties no sniegiem, vējiem un mīnusgrādiem!
Abonēt:
Ziņas (Atom)