Ja taisījies iet ārā no mājas, paņem līdzi pasi un nostaigā garām Latviešu Biedrības namam. Tas nav nekāds lielais līkums, ja ir runa par valsts nākotni. Ja netaisījies iet ārā no mājas... Cik ilgi dirnēsim zem segām, zinot, ka mūsu valodai draud briesmas?
„Ja es še pie Gaujas malas
Dzirdu latvju valodu”
Dziesma jau ir pateikusi visu, bet kā ar valodu ir šobrīd? Ir daļa cilvēku, kuri uzskata, ka nav pamata par kaut ko satraukties, jo tas taču esot pilnīgi normāli, ja Valsts skolās mācības notiek latviešu valodā. Un patiesībā es pilnībā pievienojos šim viedoklim, tikai diemžēl dzīvē būtiska loma ir šim ja. Un ir mazliet dīvaini, ka par šādu lietu ir jārunā divi desmiti gadu pēc neatkarības atjaunošanas. Varbūt mūsu neatkarība ir pirkta par nepareizo cenu? Un vai šobrīd mēs esam gatavi par to iestāties vēlreiz? Protams, nav jau tikai medaļas viena puse, taču šajā brīdī ir ļoti svarīgs tautas pašcieņas jautājums, ko valoda nozīmē man? Un es nekļūdīšos, ja teikšu, ka praktiski visu. Valoda tā ir mana identitāte, valoda ir saskarsme, tā ir kultūra, tas ir pamatu pamats. Reiz satiku puisi no Moldovas, kurš apbrīnoja to ka mēs esam saglabājuši savu valodu. Moldovā rusifikācijas politika ir paņēmusi nopietnu upuri – valodu. Un paņēma ne jau uzreiz, bet ar piekāpšanos. Sākumā var būt 60/40……
12.02.2011 tika aizvadīta pirmā lielā akcija valsts mērogā. Paraksti tika vākti Rīgā Bauskā Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī, Tukumā, Siguldā, Ogrē, Limbažos, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Talsos, Rēzeknē, Preiļos. Var gadīties, ka kaut kur bija aizķeršanās ar informāciju, bet kopumā akcijas rezultāts bija vērā ņemams +1826 paraksti. Un uz kopējā fona tas nav maz.
Taču paraksti tiek vākti ne tikai šādās akcijās, bet arī ik dienā pie notāriem un bāriņtiesās. Un šajā ikdienas darbā man Vidzemē ļoti palīdz Jānis no Jaunpiebalgas, Baiba Alojā, Māra Mazsalacā, Ārija Saulkrastos un daudzi citi koordinatori novados. Paldies viņiem.
Par spīti aukstajam laikam parakstu vākšana tiks atkārtota 26.02.2011. Aicinu cilvēkus nedomāt par to cik trūkst, bet katram aiziet un izdarīt to, kas nav darbs, kurš jāizdara, bet gan pienākums pret nākošajām paaudzēm. Vienlaicīgi tas ir arī pienākums pret tiem, kuri lēja asinis pie Airītēm, Saldus, Cēsīm un vēl un vēl. Un paldies tiem, kuri to ir izdarījuši nejautājot cik vēl trūkst....
Vidzemes koordinators
Jānis Eglīts
Nezini, par kādu akciju ir runa? Skaties sīkāku informāciju šeit!
