zaļumi

Jauns ģīmis blogam, jauna dzīve. Nu, ne gluži, bet man gribējās izmēģināt, kā būtu, ja būtu. Dzīvē nemaz tik bieži negadās iespēja "uzmērīt" dažādus notikumu pavērsienus, un tikai tad izvēlēties, kurš scenārijs patīk labāk.

Es atkal ēdu saldējumu naktī un neeju laikā gulēt. Un par to nekaunos. Galu galā apmēram tā es bērnībā iztēlojos pieaugušo dzīvi. Bet bērnībā man negaršoja ne alus, ne viskijs, tāpēc šī vīzija bija nepilnīga. :) Un par viskiju runājot, kursabiedrene tviterī jokoja, ka rīt būs nevis Valentine's Day, bet Ballantine's Day. Patīkama atšķirība.

Vakar pievārēju pirmo obligātās literatūras darbu: Ilze Šķipsna Aiz septītā tilta. Īsos vārdos: man besī beigas, no kurām neko nevar saprast! Bet garākos - bija labi. Neatceros, ka būtu lasījusi vēl kādu trimdas autoru darbus, tāpēc situācija "latviete Ņujorkā" ir gana interesanta. Epitetu virknējumu daudzuma un krāšņuma ziņā pilnīgi noteikti pārspēj jebko, ko es jebkad skolas laikā nodevu domrakstu veidā (tas ir diezgan iespaidīgi, ja kas). Arī teikumi reizēm tik krāšņi, ka sākums aizmirstas jau rindkopas (t.i. tā paša teikuma) vidū. Un izdevuma redaktoram vajag tā, kā kliedza Sarkanā karaliene no Alises Brīnumzemē: "Off with his head!" Nu, tas ir gadījumā, ja tāds redaktors vispār bija, jo vārds nekur nav minēts. Tādā gadījumā gribas kaunināt autori, ka neiedeva draudzenei pārlasīt pirms iespiešanas. Tik daudz drukas kļūdu un aizmirstu pēdiņu, kas sajauc galvu! Pat vietām samainīti burti, kas, kā izrādās, nav mūsdienu čatotāju kaite vien... Bet, ja izdodas to visu ignorēt, grāmata noteikti palīdz iegūt to lielo, skaisto priekšstatu par latviešu literatūras vēsturi, kā to ir iecerējis pasniedzējs. Viens mazs puzles gabaliņš ir atrasts, sagrozīts pareizajā leņķī un piestiprināts pie nupat saliktās maliņas. Man laikam būs mazi svētki pēc katra obligātā darba izlasīšanas - tad es dzīvošu vienos mazos prieciņos visu semestri. :)

Zemāk ir ar manām šovakara domām pilnīgi nesaistīts video par diezgan jaunu eko-velo/moto transporta līdzekli. Vizuāli forša reklāma, koncepts arī jauks, tā ka noskatīties par skādi nenāks. Man gan tādu velosipēdu īpaši nevajag, es joprojām sapņoju par priecīgas krāsas braucamo ar priekšā piestiprinātu groziņu, kurā vajadzības gadījumā pietiek vietas kaķim vai sešām alus pudelēm.