laipnības

Kad apnika Bon Iver un Radical Face, ķēros pie neizpētītām teritorijām. Šķiet, šodien (ar to es domāju pirmdienu) būšu noklausījusies gandrīz visu, ko jūtūbā var sameklēt no The National. Labi, bet baigais fans laikam nebūšu, varbūt vienīgi pāris dziesmām. Toties tās - līdz kaulam.

Vēl viens muzikāls atklājums ir Coheed and Cambria. Paskatījos dažus video un, kā vairumam šī virziena mūzikas, man tos bez ciniska smaida grūti skatīties, bet piecu progmetālrokmūzikas albumu dziesmu tekstu vienotība zinātniskās fantastikas stāstā jau kā koncepts vien mani sajūsmina. Sīkāk te.

Es neesmu tā īsti izdarījusi visu, ko šodien gribēju, bet galva vairs arī lāga nestrādā. Sēdēju mājās, činīju kaut kādas sen aizmirstas bildes no visādām vasarīgām padarīšanām, un šausmīgi nosalu. Ārā bija 17°C, bet man kaut kā likās muļķīgi augustā slēgt apkuri. Sēdēt augustā mājās ar vilnas zeķēm un kakao arī ir muļķīgi, toties lētāk. Pretīgajam laikam par godu Rimi nopirku gumijniekus. Melnus, bez liekiem pribambasiem, spīguļiem, zīmējumiem un tā. Es jau drīz būtu saņēmusies un iztērējusi šausmīgi lielu naudu par krokšu (tās ir tās pretīgās gumijplastmasīgās dārza čības, ar ko daži [cenzūra] dodas pat uz ielas) ražotajiem gumijas zābakiem. Tie vismaz vienkārši un jaukās, priecīgās krāsās. Labi, ka Rimi bija pa ceļam!

Vispār, man bija Mammas vakars. Tas ir tā kā Mātes diena, bet ne obligāti maijā un ne obligāti visu cauru dienu. Tas ir tā, ka aiziet divatā ar mammu uz kādu labu filmu, aiziet uzēst kūkas, pastaigāt pa humpalām ar vai bez kādas īpašas vajadzības, varbūt arī vienkārši kopā uztaisīt brokastis, pusdienas vai vakariņas diviem vai arī pieciem cilvēkiem. Tādas komunikācijas saliņas divu savās gaitās skrienošu cilvēku ikdienas jūrā. Var izstāstīt visas dienas un nedienas darba/mācību/jebkurā citā sakarā, pasūdzēties, paklačoties, padalīties idejās, plānos un sapņos, tad ir īstais brīdis atzīties kādās bērnības blēņās vai varbūt mazāk senos grēkos. Galvenais, vajag klausīties, runāt un vēlreiz klausīties. Mammas laiks salabo visus mazos ikdienas pārpratumus, klusus aizvainojumus, nesaprašanās. Izlīdzina tās dienas, kad nesatiekamies, pat nesazvanāmies, kaut gan it kā dzīvojam vienā dzīvoklī. Dažreiz to ieplānojam iepriekš, nopērkot kādas teātra, kino vai izstādes biļetes, bet gadās arī kā šodien - sarunājām tikšanos Molā, jo daudz bija jānopērk. Satikāmies un secinājām, ka nav jau spēka pat pēc piena aiziet, jo pa dienu lāga nav ēsts, tāpēc aizsēdējāmies Gan Bei, tiesājot vistiņas ar Indijas riekstiem, pikantas jūrasdzīvnieku zupiņas un suši. Visu, kas dienas piedāvājumā, un grenadīntēju ar augļiem pa virsu! Pēc tam bija spēks aizstiept mājās visu to ēdienu nākamajai nedēļai, un arī visi sakrājušies komunikācijas caurumi aizpildīti (daži pat avansā). Mammu vajag mīlēt. :)

Rīt no rīta mājās no sava eirotripa brauc brālis, tāpēc man tagad jāsaņemas likties uz auss, lai varētu piecelties un pavisam nejauši viņu satikt autoostā. Brāli arī vajag mīlēt. 

Rekur diesmiņa, ko tviterī ieteica Dzintars Rasnačs, nāciet otrdien 20.00 uz Brīvības pieminekli, būs svecīšu ceļš un skaisti!