In other news, man ir jauns fotoaparāts, tāpēc es tagad atkal bildēju pilnīgi jebko un visu laiku. Visādas baikeru spontānās sapulces pie jūras, klišejiskus Toma siluetus uz saulrietaina ūdens fona, bungas Seno ugunskuru naktī Vakarbuļļu pludmalē un tamlīdzīgas lietas.
Šodien bija Nacionālās apvienības tikšanās ar potenciālajiem vēlētājiem Mārupes kultūras namā. To vietu knapi var atrast, jo Google kartē tā vieta izskatās pēc... Nekā viņa neizskatās, jo tur, pēc tās kartes spriežot, nav nevienas pašas mājas kilometra rādiusā. Ja uzspiež satelītbildi, pēkšņi tās mājas tur uzrodas, bet tas jau nepalīdz. Citu karšu īpaši nebija, braucām uz aklo, bet atradām un pat nenokavējām. Patīkami bija fotografēt gaišās telpās ar īsto gaismu, bez pretīgās spuldžu zilās piesmakas. Un iemēģināju kameru šādām vajadzībām. Secinājums: jāsāk krāt pieklājīgam objektīvam. Nebija gan īpaši ilūziju par komplektā nākošo štruntiņu, bet tā tak nevar dzīvot. Kā ar Nokia gudro telefonu - nav jau tā, ka nav, bet tomēr sūdīgi. Pirmās pasaules problēma, tā teikt.
Bet tajā Mārupē bija viens bezgaljauks moments. Pa starpu runām un jautājumiem uzstājās arī vīru kopa Vilki, tikai tādā šaurākā sastāvā (3gab.). Pēc Trīnītes un kādām strēlnieku dziesmām mazs puisītis, atvilkts kādai tantei līdzi, pajautāja, vai Div' dūjiņas dziedās. Viņam par godu nodziedāja arī (vai tad varēja nedziedāt?), puika stāvēja un dziedāja priekšā kopā ar vīriem un, zini, stāja viņam bija varena!
Vēl šodien iepazinos ar kaķeni Niku. Viņa ir maza, kož un skrāpējas, klūp virsū visam kas kustas, tajā skaitā kāju pirkstiem. Un vēl viņai nav astes, toties ir bailes no fotoaparāta. Pa starpu Nikas biedēšanai, ļaušanai ar nagiem un zobiem uzart sev roku un mēģinājumiem viņu nobildēt, salasīju ābolus mammas ievārījumun gatavošanas vajadzībām un sabridos pa dārzu.
Atskaiti beidzu. (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru