Bija burvīgs vakars - slinkums, slapjums un lietussargu apdraudošs vējš beigās mani mājās tomēr nenoturēja. Aizgāju padziedāt, sabučoju Tomu, pāragri apdāvināju kursAnnu dzimšanas dienā un tagad mums ar mīļo būs piektdien uz "Bilžu" koncertu kompānija. :)
Pēc visa šī labuma atnācu mājās, iegāju
draudziņos, še tev - A. "Soģis" atkal izceļas... "Pidari tiek sodīti", "Pederasti slēpjas aiz likumsargiem" un tā tālāk un tā joprojām. Secinājums - mans mierpilnais, jaukais noskaņojums ir varen trausls. Gribas piepūsties lielai un draudīgai, lai mani tiešām ņem nopietni, un tam cilvēkam pajautāt, kā un vai viņš maz spēj būt dzīvē laimīgs, ja nepārtraukti no sevis izstaro un atstaro vienu vienīgu ļaunumu, dusmas un naidu. Nu nav iespējams dzīvot harmoniski, ja apkārt ir tik daudz negāciju!
Fui, jādzen pašai tas ārprāts prom, jādomā labas domas.
Rīt tētis brauc mājās, man ir tas gods un pienākums viņu sagaidīt lidostā. Šajā sakarā varētu tā kā iet gulēt, jāceļas agri un vēl jāaizbrauc līdz lidostai (nevis, kā parasti, tikai jāaizsteberē pāris minūtes līdz skolai, kur var atkrist krēslā un kādu brīdi neko neredzošām acīm blenzt tukšumā, kamēr organisms aptver, ka diena sākusies).
Gribas ielikt kādu skaistu bildi - lai ne tikai man tiek prieciņš. Vispār secināju nesen, ka varbūt jāpievēršas video formātam, jo, piemēram, vēja nestas lapas nofotografēt ir baigi grūti, bet katra tā kustība ir tik skaista, ka gribas iemūžināt. Šodienas vētrainais vējš tā plivināja lapas pa gaisu, ka es varētu stāvēt, stāvēt, filmēt to visu pa gaisu lidojošo rudeni... Iespējams, nākamais lielais pirkums jāieplāno kāda amatierīga video uzņemšanas ierīce, to jau nevar tā ar telefonu. Bet, ja reiz gribas skaistu bildi kādu ielikt, tad jāieliek svētdienas Dārta. Daži mani sekotāji no DeviantArt jau ievēroja, ka kopš vasaras sākuma, kad pēdējo reizi viņu fotografēju, viņai ir mainījusies matu krāsa. Bet glītums gan nav pazudis. :)
P.S. Ja nu gadījumā kāds te ir manā blogā ieradies, lai paņemtu šīs bildes ar nolūku ielikt spoki.lv vai vēl sazin kur, uzreiz brīdinu -
pasakiet man to, tad
pielieciet atsauci, ka to fotografēju es, Anna Vilnīte, un
dzīvosim draudzīgi. Agrāk vai vēlāk es uzzināšu, ka mans darbs bez manas zināšanas kaut kur internetos dzīvojas, un tad var sanākt grūti visiem. Un šī piebilde te ir tāpēc, ka es nesen pārliecinājos par savu darbu kvalitāti, kad spoki.lv starp Šakirām un aktrisēm parādījās arī manis fotografēta māsīca Irbe. Paldies par komplimentu, protams, bet sākotnēji pārsteigums nebūt nebija patīkams. Tātad vēlreiz - tās bildes ir
mans darbs! Paldies.
