Man nav laika blogot. Es mācos, eju uz teātri un apmeklēju citus kulturālus pasākumus, guļu, dažreiz ēdu un tramvajos pa ceļam uz skolu, teātri un privāto dzīvi lasu Dirrenmata un Moljēra lugas. Un trešdien es biju dejot arī, vēl šodien jūtu muskuļus, par kuru esamību pat nenojautu. Nākamnedēļ iešu atkal.
Mazliet atskaitei jāmin, ka Ziedonis un visums bija b r ī n i š ķ ī g i. Melnajam pienam līdz Ziedoņa līmenim drusku pietrūka, bet bija lieliski.Vadonis arī tīri tā neko. Juventus 90. gadu jubīļa kuncerts šovakar bija gandrīz tik pat skaists, cik māsīca uz skatuves. Un rīt Krišjāņa Barona piemiņas pasākumā jāpadzied un pēc tam jābrauc paskatīties, kā tētis savas vārda dienas ietvaros kārtējo reizi mēģina piedzirdīt Tomu. Būs jauki.
Dzīve sit vilni. Nabaga Vilnis...
Reku tev vārna, uz ko paskatīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru