Kļūst auksti, gribas atpakaļ uz Kipru.

Mana nedēļas nogale bija tik burvīga, ka es nemācēšu pienācīgi izskaidrot. Man ir sajūta, ka es esmu piedzimusi, lai būtu laimīga ar viņu. Ir labi mašīnā blakus braukt, simtiem pakāpienu skaitīt, uz Gaujas ieleju skatīties, pavadīt daudzas stundas seriālu varā, nepārtraukti vienam otru ķircināt, blakus gulēt un kopā brokastis ēst. Ir jauki teātra tumsā sadoties rokās un vakarā pirms iemigšanas sabučoties. Arī pēc 1014 dienām es joprojām esmu ie-mī-lē-ju-sies!