Ticu reitterapijai. Ticu meža, smaržu, krāsu, klusuma ārstējošam spēkam. Nav tā, ka iepriekš neticēju, bet vakar uz savas ādas varen' iedarbīgi pārbaudīju. Redzēju vāveri, jenotsuņus, mežacūkas, vilksuņus, lāčus, lapsas, stirnas, lūsi, ūpjus un pūces, un pa gabaliņu arī aļņus. Brēca sīļi un lidinājās kraukļi. Čabēja lapas, zirgi vicināja astes un elpoja, elpoja... Viss mežs elpoja kopā, vienā ritmā.
Tā dāvana mammai vārda dienā izvērtās par dāvanu sev pašai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru