zemenītes

Vakar pirmo reizi šogad ēdu zemenes mājās (pirms tam jau Kiprā uzēdām, bet tās nebija ne pašas garšīgākās, ne atmiņā paturamākās). Pilna bļodiņa, pa virsu karote saldējuma... Ņam! Laikam sapnī arī redzēju kaut kādas odziņas, bet lāga neatceros vairs.

Gribas savākt čupiņā brīvas dienas un aizbraukt uz laukiem. Pēc pāris nedēļām Diečos Jāņu svinamais kalniņš būs apaudzis ar meža zemenītēm no vienas vietas. Un mammas puķu dobēs noteikti tagad zied pilnīgi viss. 16. datumā brauc mammas vīrietis atkal, līdz tam drusku jāievieš tur kārtība - vēlākais, nākamnedēļ, es aizbraukšu. Kaut uz divām dienām.