iesnas nāk

Jau otrais kakao vakars pēc kārtas. Palīdz nomierināties, sasildīties, koncentrēties pēdējiem darbiņiem. Tāpat arī otrais vakars pēc kārtas, ko pavadu viena. Ir darāmas lietas gan man, gan mīļajam, un viss ir tā diezgan saprotami un normāli, vienam no otra arī jāatpūšas. Bet reizē ir arī pavisam skumji, jo ir pierasts. Vientuļi ļoti.

Pilna galva ar visādiem sīkumiem, ne par ko lielu un smagu negribas domāt, negribas mocīt ar infekcijām cīnošos galvu. Sāpošs kakls un vieglas iesnas, šķiet, ir tikai sākums. Šovakar, fotografējot nacionālistu tikšanos ar vēlētājiem un dziedot kameru priekšā, bija arī temperatūra. Visos pieejamajos videomateriālos būšu ar sarkaniem vaigiem kā samīlējusies sestklasniece. :) Balss arī palika kaut kur Kara muzeja telpās. Rīt sasolīju jauno kursa biedreni uz VL! dziesmu vakaru paraut līdzi, bet būs kauns - padziedāt nevarēšu, nedziedāt stulbi... Pfff. Grūta dzīve, rudens nāk.

Skan tā pati mūzika, kas visu pēdējo nedēļu. Negribas, lai ātri apnīk, bet neko citu klausīties arī negribas. Un nav arī nekā cita tāda baigi jauna manos mūzikas gaņģos - ja kādam gribas dalīties ar saviem atradumiem, es priecāšos.

Pa ilgiem laikiem aizloga pasaules slapjuma dēļ uzvilku zābakus šodien. Sasodīts, uzreiz cita stāja, ar taisnāku muguru gribas iet! Velciet keržus, cilvēki! Būs brašāka gaita. Un vispār lietas kaut kā labi iet. Tramvaja vadītājs pat pēc mana lūguma savu nāvējošo krievu popu laipni pagrieza klusāk mājupceļā. Un mājās sagaida zupa un plūmju kūka. Nebūtu tik vientuļi, es pat teiktu, ka vakars jauks.

Šodienas bildes interesē tikai vislatviešus. Toties man ir dažas jaukas, glītas bildes no interneta (kuras es, saprotams, nemēģinu uzdot par savām, lai kā man gribētos, lai es būtu tās fotografējusi). :)