Nācu vēlu no dziesmu vakara mājās un degunā kāpa slapju lapu smarža. Jauki un patīk, bet man ellīgi negribas ziemu. Negribas vēju, aukstu smidzekli, negribas vēsumu aiz apkakles un salstošas rokas. Ziemassvētkus gan varētu, bet tas diemžēl nāk komplektā ar aukstumu.
Daudz laika pēdējās dienās pavadīts Visu Latvijai! aģitācijas teltīs. Tur ir cilvēki, notikumi, sarunas, jautājumi, atbildes, jociņi un garāmgājēju komentāri, ir viegli agresīvi vīrieši un kašķīgas tantes, ir atsaucīgi jaunieši un skeptiskas dāmas. Cilvēki pienāk un painteresējas arī tad, ja līst. Balonus nedala, bet dažreiz kopā ar informāciju var dabūt konfekti. Palikušas pēdējās pāris dienas, kad drīkst uzbāzties ar reklāmu, bet gan jau pēdējā brīdī visi lielie dūži kaut ko vēl nostrādās. Šodien pienāca viena domubiedre (vismaz VL! jautājumā) un atzinās, ka viņai ļoti, ļoti bail par vēlēšanu iznākumu. Es viņu braši mierināju un arī visiem citiem droši saku, ka viņi 5% barjeru pārvarēs bez pūlēm, bet manī arī mazliet iezogas šaubas. Ne jau par sevi vai savu pārliecību, bet par to, ka varbūt latvieši joprojām nesaprot... Ja tāpat jutīšos arī sestdien, nekas cits neatliks, kā atkāpties no sava ierastā "es" un no sirds lūgt Dievu, lai cilvēki pēdējā brīdī apķeras un vismaz par Vienotību vai ZZS nobalso.
Jā, vēlēšanu temats ir vienīgais, kas man nāk prātā, kad galvu neaizņem skola. Mājasdarbi pamazām vairojas, jālasa arvien vairāk, turklāt es te runāju tikai par absolūti obligāto, ne par ļoti vēlamo. Uz ceturtdienu E.Kasīrera "Apcerējums par cilvēku: ievads kultūras filozofijā". 224 lappuses un rīt brīva laika nav vispār. Nepārtraukti kaut-kā-darīšana no 8:30 līdz Dievs vien zina, cikiem, jo paredzēts vakarā klases tuss, ko negribas laist garām, jo arī pēc trim nedēļām par lielu daļu kursa biedru zinu labākajā gadījumā vārdu. Re, nupat skaips man parādīja, ka vienam no viņiem rīt ir dzimšanas diena! Nav man laikam nevienas liekas šokolādes mājās, tas gan ir skumji.
Laiku pa laikam iedomājos, ka ir riktīgi daudz, ko rastīt šeit, lai paliek kādreiz atmiņās, ko palasīt. Tādi notikumi, izjūtas un domas, kuras gribas iemūžināt, citādi pazudīs pieaugošajā ikdienas haosā. Bet nav ne laika, ne spēka apsēsties un tiešām uzrakstīt, tikai katru vakaru pirms gulētiešanas iedomājos, ka noteikti vajadzētu rīt, vajadzētu noteikti paspēt, es no rīta atcerēšos, es rīt.... zzzzzzz, šņāk, zzzz. (-.-)
Šitā es jūtos, kā Toma kaķis:
3 komentāri:
ja vien Visu Latvijai nebūtu apvienojušies ar TB/LNNK, mana balss būtu garantēta.
Vai tad tāpēc, ka sarakstā tagad ir arī TB/LNNK cilvēku vārdi, mainās Tava iekšējā pārliecība un vēlme pēc latviskas Latvijas? VL apvienojās ar citu partiju, nevis pārdeva dvēseles velnam. :)
es domāju, ka VL! noteikti pārvarēs to barjeru, bet, vai ar to pietiks, nezinu.
galvenais, lai cilvēki vispār aiziet nobalsot. kaut kā idiotiski diezgan, ka ārzemēs to vēlēšanu kantoru ir tā pamaz. NL kantoris ir Hāgā, kas nav baigi traki tālu, bet, piemēram, Skotijā un Īrijā to kantoru ir krietni par maz. ceru, ka nākamreiz attapsies un saliks vairāk. ārzemēs tomēr dzīvo pietiekami daudz cilvēku, kuru balsīs arī būtu jāieklausās.
bet vispār.. es tiešām gaidu, kad vēlēšanas būs garām. es vairs negribu saņemt vēstules no Šlesera.
/Agnese
Ierakstīt komentāru