Mosties pusdeviņos - ārā ir svaigs gaiss.

Cik daudz var izdarīt viena dziesma. Pirmdien no rīta uzliku Carla Bruni - Quelqu'un M'a Dit. Izlēmu beidzot paskatīties internetos, par ko tā franču pirmā lēdija tur dzied, atvēru vikipēdiju, palasīju... Bet tas kļuva diezgan mazsvarīgi, kad atklāju, ka viena viņas dziesma ir arī seriālā Skins - kad skatījos, es nezināju, ka jāmēģina savienot dziesma ar Karlu Bruni. Balsi necik labi neatšķīru un biju arī pārāk aizrāvusies ar pašu seriālu, nebija laika gudrot daudz. Anyways, tagad Skins pirmā sezona un lielākā daļa otrās ir redzēta jau divreiz, trešo arī skatīšos pa otram lāgam, bet ceturtā ir jauna. Jē!

Mans dators joprojām ir hospitalizēts. Tas nozīmē, ka es īsti netieku pie bildēm. Jo cik tad var ar ziepi fotografēt? Gribas kādreiz arī tā "pa īstam". Vakar aizvilku māti un Tomu uz Buļļu salu jūrā papeldēt. Pulkstenis rāda pusdesmit, saule laižas uz rietu, ūdens tāds zils, zils ar zelta spīgulīšiem, lai acis žilbst... Un silts, bet viļņi atveldzē. Izlēkājāmies pa viļņiem kā galīgi aptrakuši un "es negribu slapināt matus" bija riebīgi, pretīgi meli. Atstūrējām mājās, tādi puspaguruši saēdāmies garšīgas lietas, iedzērām vēl baltvīnu ar ledu (un pat mazliet ūdens, lai vieglāks - kā dienvidos), un būtu stipri grūti nosaukt vakardienas vakaru par neizdevušos. Katram vismaz vienu tādu vakaru mūžā, pasaulē būs vairāk laimīgu cilvēku. :)

Šodien testēšu savu slinko pēcpusi. Toms saka, ka jābrauc uz Carnikavu pie viņa radiem un Gaujā peldēt. Es saku: "okei." Toms saka, ka jābrauc ar riteņiem, es saku: "mmmhhhnulabi." Tāpēc, ja viņš vispār piecelsies šogad, mēs paēdīsim brokastis un riteņosim 30km, lai pēc tam pusdzīvi iekristu Gaujā atgūties. Un atpakaļ brauksim tikai rīt! Puķudobes, mauriņš, ogu krūmi, Gauja, 5 dažādi stundas laikā aizsniedzami ezeri uz visām pusēm, Toms pie rokas, bužināms kaķis un laikam arī kāmītis, kuru varētu mierīgi espresso tasītē glabāt...


Bildēs - manas istabas romantika. Papīra lampas abažūrs uz mani paskatījās, kad iemetu aci Tiimari, sarkano Ziemassvētku gaismiņu nonākšana tur iekšā bija tikai minūšu jautājums. Un to zaļo bumbulīti man dzimšanas dienā uzdāvināja māsīca Ļiza, viņš strādā ar lādējamu akumulatoru, turklāt māk būt ne tikai zaļš, bet arī zils un violets. Un viņam tā sarkanā lampa piestāv. Mjau.