Pēc tam, kad es ap pusvieniem beidzot izlīdu no gultas, Toms pajautāja, ko es gribu šodien darīt. Mana godīgā atbilde "pilnīgi neko" viņu pilnīgi apmierināja. Tāpēc es šodien taisu visādas sen aizmirstas bildes, moku mīļo ar dīvainas mūzikas klausīšanos un izglītojos par dažādām tēmām.

Kā piemērus varu piešķirt pāris linkus:
* http://www.nytimes.com/2010/07/25/magazine/25privacy-t2.html?pagewanted=4 (atradu feisbukā)
* http://www.satori.lv/raksts/3474/Valdis_Felsbergs/Maniaks_Vai_tomer_tikai_zaglis%3F (atradu tviterī)

Izglītosimies kopā!

Imantā šodien traki lija, bet vēl trakāk zibeņoja un dārdēja. Laikam negaiss bija tieši virs galvas, jo man likās, ka logam stikli izbirs no tā trokšņa. Tad es uzraku datoru, meklējot Katatonia - July un tas bija ideāls muzikāls pavadījums tiem laikapstākļiem. Arī svaigumiņš kādu pusstundu karājās aiz loga, bet nu jau viss ir atpakaļ uz garlaicīgo heat & sunshine. Toma māte, kura laikam ir vienīgais cilvēks pasaulē, kas turpina skatīties laika ziņas arī tad, ja diktors sāk teikumu ar "arī rīt gaidāms karsts...", ziņo, ka rīt būšot pat 35°. Man gan liekas, ka tas neko nemaina, jo sākot no ~28° un uz augšu man jau ir pilnīgi vienalga, cik rāda termometrs, jo pašsajūta sevišķi nemainās. Pagaidām laikam mans dušā iešanas rekords ir 7 reizes dienā (pamosties - duša - aizbraukt uz centru padarīt lietas - mājās - duša - pasēdēt pie datora - duša - paēst pusdienas - duša - parunāties ar mammu - duša - aizbraukt pie toma - duša - paēst vakariņas - duša - gulēt (un sapņot par dušu)). Vismaz par vienu tematu cilvēki ir uz brīdi vienojušies - ir sasodīti karsti. Bet tiem, kuri sapņo par ziemu tagad, es varētu salauzt degunu. Labāk +30° nekā -30°, par to es esmu pilnīgi droša.

Man bija kaut kas stāstāms, ko es pusi dienas marinēju sevī, bet nu man tas ir pavisam aizmirsies. Es piekāpšu kaut kad vēlāk... lai parunātu par kaut ko citu, jo pieredze rāda, ka tādas vajadzīgā brīdī aizmirstas lietas pie manis reti atgriežas. Vismaz cik tas attiecas uz bloga ierakstiem.

Bildēs mana skaistā māmiņa, kuru mēs ar Tomu nesen aizvilkām vakarā iekrist pieRīgas jūrā.