Es šorīt pamodos ap astoņiem. Ārā pret palodzi pakšķēja lietus un imantas kaķīši slēpās pagrabos un spraudziņās. Gana labs iemesls pagulēt vēl.
Otrreiz pamodos ap divpadsmitiem. Tagad spīd saule, pa logu nāk iekšā burvīgs 24° vēsums, man ir kafija un laiks cept pankūkas.
Rīt palikusi pēdējā iestājlieta, divas jau izdarītas. Kultūras akadēmijā es jau esmu iekšā, ja aizeju noslēgt līgumu - man ir astotā no divpadsmit budžeta vietām. Un tas par spīti briesmīgajām pārrunām, kur nevarēju saprast, vai man jāpaskaidro sīkāk un skaidrāk savs iepriekšējais izteikums vai jāvelk ārā piparu gāzes baloniņš un jāaizstāvas. Kā tāds trusītis stūrī, tiešām. Ir apstiprinājušās dažas baumas un dažas manas aizdomas par to iestādi, bet varbūt no iekšpuses viss izskatās citādāk.
Stradiņi, ar visu to, ka gāju uz kursiem, biju čakla un tā, laikam būs mana pēdējā izvēle, jo tēta maciņš, protams, nav pavisam plāns, bet plusmīnus tūkstotis gadā tomēr ir liela nauda, un es labprāt pasēdētu uz valsts kakla. Prātīgi taču, ko?
Nupat piededzināju pankūku, laikam es nemāku multitāskot. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru