atgūt dzīvi

Bāc, kas te viss nav noticis, kamēr man bija karsti! Es pat nesaprotu, ko man tagad darīt, pavadīt vakaru un nakti, lasot ziņas, draugu blogus un apzvanot mīļos vai tomēr savākt ceļojuma bildes & pierakstus, kamēr viss svaigā atmiņā. Dienā vienu, naktī otru laikam. Bet šī pirmā nakts miegam, jo celties divos uz lidmašīnu, ja gulēt iets vienpadsmitos, tomēr nav nekāda medusmaize.
Māra gulēja slimnīcā (un es pat nezinu, kāpēc :( ), poļiem vairs nav prezidenta, Danai bija vārda diena (kuru es tomēr pēc laiciņa atcerējos), brālim arī kaut kādi joki notiek, man ir aizmirsusies skaipa parole, kas sarežģī komunikāciju (apdeits: jau atgūta, bet laikam biezpiens jāiekļauj ēdienkartē biežāk), Delfos atkal ir fotokonkurss, bet man ir tikai 5 dienas, lai izpaustos...
Ceļot ir jauki, bet es esmu tagad pārāk izkritusi no aprites. Un vēl, man šodien nosala ausis. Tā sen nebija bijis.

Es apsolu, es ne par vienu neesmu aizmirsusi un visu gribu zināt, kā kuram iet. Bet tu man varētu palīdzēt, ja skaipā vai draugos atrakstītu un pastāstītu, kas jauns. :)

Nav komentāru: