Āāāāāāārā tik burvīgi līst! Ai, es nevaru izstāstīt, cik jauki! Man sākumā šķita, ka kaut kāds trakais ir nolēmis uzrāpties uz 5. stāvu un pa logu ar zibspuldzi nofotografēt mani ar rozīgu dvieli ap galvu, bet tad es dzirdēju arī pērkonu.
Šitais nozīmē, ka varēs sēdēt uz zemes, nebaidoties no reimatismiem. Un vēl šitais, iespējams, nozīmē, ka rīt Kritiskajā masā brauksim visi ar dubļiem notašķījušies, bet kāda gan tur starpība - visiem mājās veļasmašīnas ir, neesam jau vairs gluži viduslaikos. Un vēl es šodien ballēšos ar slapjām kājām, jo man nebrauks uz māju neviens pretī, bet kedās ir caurumi. Bet no tā arī nemirst. :)
Vispār vakars ir pilnīgi citādāks, nekā es gaidīju. Tik citādāks, ka ir pelnījis pats savu bloga ierakstu, jo es jūtos tik darbīga, tik radīt un bīdīt, un organizēt griboša! Es varētu noraut jumtu ballītei, es jūtos tā, ka varētu šovakar radīt pārākās party-bildes. Un vēl es gribu parādīt, kādu kaķi es šodien satiku savā J-ielā:
Tagad atvainojiet mani, es iešu izbāzt galvu pa logu un piesmaidīt pasauli. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru