brr, šļak, bummm, pī, murr, ņeh, vau

Man Kiprā nedod sevišķi daudz interneta, tikai pa karotei dienā (priekšapmaksas mobilais internets FTW!). Un dzīve arī nebūt te nav vieglāka. Aukstumu ir nomainījuši saules apdegumi, lielais-mazais brālis mēdz būt neiespējami niķīgs (ne obligāti pa dienu), visi vietējie, gan briti, gan turki, gan kiprieši, ir traki draudzīgi un man, izrādās, garšo baklava (arī Rīgā reizēm dabūjams turku saldums ar medu un vēl es nezinu ko).

Tā kā tējkarote interneta ir diezgan pamaz un arī laika ērti apsēsties ir maz, es esmu dažas reizes bijusi draudziņos, uzrakstījusi pāris e-pastus mammai un šodien arī Toma vadībā palasījusi dažus pajaunus it-made-my-day. Bet rekur vesela viena bilde, kas man pirmā skrēja pretī no Kipras bilžu mapes:

P.S. Es mājās būšu svētdien, sakarīga – pirmdien. Tad es pievērsīšos normālai dzīvei un centīšos atpūsties no Edvarda. Atsūtiet man kādu vēstuli vai sms, lai es zinu, ka mani gaida mājās.