istaba smaržo pēc hennas

Vakar es visu dienu nodzīvoju pa māju ar kreklu uz kreiso pusi. Neviens man neko neteica, bet tas nekas, jo no tā jau nemirst, tāpat kā no dažādu krāsu zeķēm. Uz vakardienas fona, šodiena bija neparasti darbīga. Es vareni iepirkos, bet iztērēju tikai Ls18. Turklāt mana apņemšanās iet tikai uz humpalām smagi izgāzās, jo otrās rokas veikaliem ir viens būtisks trūkums - parasti nav mana izmēra. Pēc tam, kad bez rezultātiem izgāju jau no vismaz trešās bodes, atmetu ar roku un turpmāk gāju iekšā visos veikalos pēc kārtas. Gan mazos bezvārda ūķos, gan Tērbatas ielas ZARĀ, kur satiku bijušo klasesbiedreni un jauki parunājos. Beigās lielāko daļu pirkšanas izdarīju kubusā, un tagad jūtos tā, ka varētu bezmaz savu stila un modes blogu taisīt, jo man tagad ir glītas drēbes.

Stereomood.com šovakar esmu izvelējusies noskaņu reading, lai gan patiesībā vienīgais, ko šodien lasīju, bija TVizklaide pie brokastīm. Bet tas bija tā vērts - cienījamais Naumaņa kungs ir izcili dzēlīgs, gandrīz atteicies no sava smalkā sarkasma un pa taisno uzlicis dažai filmai kārtīgu kluci. Nevar viņam pārmest, šis tas tajā kino piedāvājumā ir stipri šaubīgs. Piemēram, tā Vampīru Sūcfilma, par kuru arī parasti daiļrunīgā Dita Rietuma saka, ka prasās rupji pārteikties nosaukumā. Agneses daudz reklamēto Inception gan es kaut kad noskatīšos, bet laikam ne kinoteātrī, jo nauda tikko palika lupatu veikalā (ak, es, materiāliste!).

Ā, bet es noskatījos The Fourth Kind. Tas bija diezgan baisi. Tādam rūdītam 21. gadsmita jaunietim, kas pieradis ziņās lasīt par skolasbiedru slepkavībām un vismaz reizi mēnesī noskatās kādu kārtīgu šausmeni ar gaļas skatiem, tam jau varbūt nekas. Arī tiem, kas psiholoģiskus trillerus iecienījuši, šis varbūt ir kā pīlei ūdens. Bet es dzīvoju skaistā, rožainā pasaulē, kur lido tauriņi, par šausmu filmām neinteresējos, tāpēc šis uz reāliem video un audio ierakstiem balstītais stāsts par psihiatres dzīves pārvēršanos lupatās bez zinātniski izskaidrojamiem iemesliem mani iespaidoja. Taja pašā laikā, es esmu zinātniskās fantastikas nūģe un citplanētiešiem ticu arī bez šādām pseido-dokumentālam filmām, tāpēc nezinu, vai manam viedoklim ir kāda paliekoša vērtība kaut kur ārpus šī bloga un maniem smadzeņu apvalkiem. Bet vismaz man viedoklis ir, arī tas ir gana daudz. Un es arī zinu, par ko balsošu, bet to laikam varētu uzminēt katrs mans puslīdz regulāri satikts paziņa vai cītīgs stalkeris. (:

Šovakar es dalīšos ar diezgan svaigām bildēm ar māsīcu Katrīnu un viņas meitiņu Gerdu galvenajās lomās. Arī viņu abu kopīgais vīrietis uz dažiem kadriem pievienojās. Rezultāts mani visumā apmierina tā uz kādiem 70%, man liekas, ka es māku arī smukāk. Mēģināsim kaut kad drīz vēlreizīti.