par kūkām un popmūziku

Brālis un mīļais jau otro dienu ģitāro un dzied Britnijas Hit Me Baby One More Time. Ja tu arī gribi to dzirdēt, piektdien vakarpusē ej blandīties pa Rīgas svētkiem, viņi tur uz kāda stūra būs. Un man liekas, ka tu gribi to dzirdēt. Tiešām. Un paņem kādu latiņu līdzi. Viņiem repertuārā ir arī Backstreet Boys un arī šis tas no vērtīgākas mūzikas, arī valsts valodā.

Bija ciemiņi šodien. Līva un Laura pēc nelielas blandīšanās pa Jersikas ielu beidzot atradās, atnesa vīnoga un atgādināja man, ka dzīvoju 30. nevis 31. dzīvoklī. Tiešām, ja gadiem ilgi nav bijis vajadzības pēc dzīvokļa numura zināšanas, tādas lietas arī aizmirstas. Es tik tagad domāju, cik daudzus dokumentus esmu pēdējā laikā aizpildījusi, un vai ierakstīju tur pareizo skaitli. Diez vai viņi visi man tagad pēkšņi gribēs sūtīt vēstules, bet nekad jau neko nevar zināt. Enīvei, es šodien atkal cepu kūku. Man jau ir mazliet apnicis pašai. Ja ne cept, tad ēst noteikti. Nākamais jubilār, tu dzimšanas dienā dabūsi kaut ko citu, man šitā recepte mazliet piegriezās. Jāļaujas taču attīstībai un progresam. Bet šo kūku es vēl nofotografēt paspēju, pirms apēdās. Ja es tā būtu izdarījusi ar visām iepriekšējām arī, man tagad būtu tāda prāva kolekcija ar garšīgām bildēm. Bet to vilcienu es esmu nokavējusi, tagad tikai jāatceras nobildēt savus turpmākos kulinārijas brīnumus, cik nu man tas padodas. (Štrunts par garšu, galvenais, lai labi izskatās...)