Tiesa gan, mierīgi dzīvot nav arī braukt uz laukiem uz nedēļas nogali. Bet forši gan tas ir - pāris stundas karstumā dzīvoties pa superīgu gadatirgu "Izvēlies Piebalgu", izdalīt vairāk kā 100 karoglentītes priecīgiem cilvēkiem, pretī par to dabūt 2 garus gurķus, vēl siltas maizītes, garšvielu maisījumu, un gandrīz arī kabaci Alberta lielumā, kā arī koka nazīti. Ēst vecmammas taisītas pusdienas un vakariņas. Brist pa džungļiem, lai aizietu Gaujā nopeldēties tieši tajā vietā, kur vienmēr gājām, kad biju vēl maza. Celt telti starp ābelēm dārzā, kur visas bērnības vasaras pavadītas. Izstaigāt visas spēļu vietas, atcerēties savus un māsīcas slepenos stūrīšus, nedarbus šķūnītī, slēpšanos kartupeļu lakstos, kad bija jāmazgā trauki...
Gulēju tonakt blakus Tomam teltī un klausījos, kā pret telts audumu laiku pa laikam nobūkšķ pa ābolam. Mazliet traucēja sāpoša galva, savilkti kakla muskuļi, nobrāztais elkonis un plecs, arī sadauzītās ribas mazliet spieda, bet nevar jau gribēt, lai vecvecāku ābeļdārza zāliens būtu tik gluds un mīksts ka dīvāns mājās. Skaisti bija tik un tā.
No rīta ēdām vecmammas ceptas pankūkas. Pa dienu vēl visur kur braucām pa bumsīgiem zemes ceļiem, kas manai sadauzītajai galvai laikam necik par labu nenāca. Bet viss vēl bija pavisam labi, kamēr nepārplīsa riepa. Lai saplīsušo noņemtu, tika apstādinātas kopā laikam vismaz piecas mašīnas (tas, ka nekurienes vidū tik daudz vispār atradās, ir brīnums). Pie pirmās skrūves salūza skrūvgriezis, tāpēc es braucu svešā mašīnā uz Ērgļiem, lai benzīntankā nopirktu jaunu un tad stopēju atpakaļ. Tikmēr kāds bija izpalīdzējis ar saviem instrumentiem, un mani savāca atpakaļ mašīnā, un tad mēs ēdām saldējumu un dzērām aukstu kolu. Arī to tātad vairs nevar saukt par nelaimi - mammai tagad mašīnā ir jauns noderīgs darbarīks, un visi dabūja šokolādes saldējumu.
Bija gan pa tām divām dienām arī citi sliktumi, mammai bija galīgi melnā strīpa, bet viss atkal ir kārtībā, tiklīdz ir pārkāpts pār mājas slieksni.
Vai, un vakar mēs gājām uz teātri! Es zaļā kleitā, mamma - sarkanā, brālis kedās un baltā kreklā, Toms kedās un pelēkā kreklā. Skaistums neizstāstāms! Un "Marija Stjuarte", lai arī nepierastā noformējumā (četrstūraina arēna skatuves vietā, un visās pusēs apsēdināti skatītāji apkārt), ļoti laba. Pilnīgi liekas, ka luga būtu jāizlasa, cik forši bija. Starp citu, tuvākajā laikā man nāksies ne tādas vien lugas lasīt, uz teātri biežāk iet, un vispār stipri kulturālākai kļūt. Esmu atkal studente, šoreiz Latvijas Kultūras akadēmijā un par valsts naudu. Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija, es nāku!
Kūka man vēl mājās ir, rīt cepšu vēl vienu... Nāciet ciemos, mīļie! Man pāris nedēļas pikniki un bāri nepienākas, mīliet mani tāpat! Es apsolu cienāt ar smaidu un šokolādi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru