vakari kļūst tumši

Skan Mumford & Sons un gribas skatīties seriālus. Bet First Wave, kas mums ar Tomu tagad ir galvenais seriāls, ir viņa datorā, bet viņa dators ir imantā, kamēr es sēžu maskačkā. Nav taču godīgi, vai ne? Un visas atlikušās neredzētās Hausa sērijas palika manā ārējā cietajā diskā - tas gaida rītdienas operācijas, kuru laikā varbūt mani dati no tā knapi mēnesi vecā lūžņa tiks saglābti. Iedomājies, tas verķis vienu dienu vienkārši ņēma un salūza. Ne sists, ne slapināts, bet neveras vaļā... Un es, muļķīte, nospriedu, ka tādā pavisam jaunā iekārtā ir diezgan droši turēt visas filmas un arī visas pēdējos 3 gados uzņemtās bildes. Tagad atliek grauzt nagus un cerēt, ka tas viss neaizies pie tēviem - man pat to disku vairs nevajag, tikai labās lietas saglābt.

Bet manā downloads mapītē gozējas visādi sci-fi ražojumi, ko kādā iedvesmas brīdī man savilkās Toms. Piemēram, man ir 1988. gada filma They Live, ko es nespēju nodēvēt citādi, kā "cheesy". Citējot IMDB: "Nada, a down-on-his-luck construction worker, discovers a pair of special sunglasses. Wearing them, he is able to see the world as it really is: people being bombarded by media and government with messages like "Stay Asleep", "No Imagination", "Submit to Authority". Even scarier is that he is able to see that some usually normal-looking people are in fact ugly aliens in charge of the massive campaign to keep humans subdued." Tam visam ir iedotas 7 balles un mēs ar Tomu vairākās vietās skaļi smējāmies, un vēl dažās vietās vienkārši raucām pieres un uzacis. Bet varēja būt sliktāk.

Vēl man ir Forbidden Planet, kas vēl nav redzēta, bet tas ir 1956. gads, tāpēc es jau esmu diezgan droša, ka arī tas būs smiekls. Ir arī K-Pax, par kuru es neko nezinu, jo man bija slinkums meklēt IMDB, un pagājšgad iznākusī The Fourth Kind ar Milu Jovoviču galvenajā lomā, kuras treileri es jau ziemā noskatījos vismaz 8 reizes. Bet man joprojām gribas tikai seriālus! Sasodīts!

Bildē nesens Daugavpils ielas kaķītis. Jauku nakti.