rīt vasara

Dienas, kas sākas agri, mēdz izvērsties diezgan jaukas. Dienas, kas sākas tik pārmērīgi agri kā šī, parasti nē. Bet man te ir reku viens izņēmums, man šodien ir labi. :) Man ir vairāk vai mazāk sakrāmētas somas rītdienai, ir palikuši tikai sīkumi, ko pēdējā brīdī iemest mugursomā, tāpēc vakars un rītrīts paies samērā mierīgi.

Toms ir piemidzis, VL dziesmu vakars šoreiz iztiks bez mums, brālim ir jau kaut kādi septītie vai astotie ciemiņi šodien (un n-padsmitie, ja skaitām kopš mammas aizbraukšanas), ledusskapī atkal (joprojām) ir alus un viss ir tik, tik, tik burvīgi! Man ir prieks, ka ir beigusies garā, riebīgā ziema. Man liekas, ka visiem ir prieks. Putniem noteikti, tie šodien dzied atspērušies. Es īsti nesaprotu, kā viņi nepazaudē balsis. Zvirbuļi peras pa putekļiem, baloži rūc un uzmācas citiem baložiem neatkarīgi no dzimuma, zīlītes vairs nenāk pie loga ēst mammas auzu pārslas, un visi krūmi mudž no dzīvības. Gribas vairāk staigāt ar kājām, mazāk braukt ar tramvaju.

Ā, cilvēki, Valdemārielā ir virtuļuvieta, saucas "ze donats" vai kaut kā tā. Tur pārdod šitādus smukus:
Un viņi ir tik garšīgi un nedārgi, ka es gribētu to vietu paņemt līdzi uz Kipru! Tikai darbinieki gan viņiem derētu vēl kādi, citādi grūti kafiju sagaidīt. Es tajā virtuļvietā šodien nonācu Danai pie rokas - ja viņa neparādītu, varbūt pat neuzzinātu. Beidzot izdevās sabučot to meiteni dzimšanas dienā (kas bija 13. datumā), beidzot viņa arī dabūja kūku, un man bija prieks redzēt, ka viņai prieks mani redzēt. Sarunājām arī bildēšanu pēc Kipras.

Es vispār tagad visu runāju "pēc Kipras". Kādas piecas fotosesijas, visādu mīļcilvēku satikšanas, vietu apmeklēšanas, ciemiņu aicināšanas... Sāk izskatīties, ka man nebūs sevišķi jādomā, ko darīt pavasarī - lietas bīdās pašas no sevis pagaidām.

Tagad visiem ir jāsāk turēt īkšķi, lai mazajam Albertam rīt nesāp austiņas lidmašīnās un lai Toms tiek priekšā 6 cilvēkiem savā mazajā konkursā uz vasaras kursiem Klaipēdā. Man ļoti gribētos jūlijā stopēt pie viņa uz Lietuvu. Citādi esmu tur bijusi tikai pirms gada ap šo laiku, kad tur bija slapjš, pretīgs un auksts, un es lāga to pilsētu pat nedabūju apskatīt, jo visu laiku lija un mums sala ausis, un dažiem arī kājas.

Es nu iešu izšķūrēt taciņu uz virtuvi, lai sameklētu kaut ko mēneša pēdējām vakariņām Rīgā. Jūs tikmēr varat paskatītes uz maskačkas vietējo "lounge" jebšu atpūtas kaktu - re, kā var labi iekārtot spilvenstūri ar minimāliem līdzekļiem! :)