- Re, viņam pie riteņa stūres bija kaut kāds rotaļu velniņš sarkanā krāsā!
Un Toms teica:
- A to, ka viņam ir tikai viena kāja, Tu arī redzēji?
Un es teicu:
- ???
Lai kā es jau būtu pieradusi, ka Toms mani nes cauri, pat tad, ja es to aptveru nevis pašā sākumā, bet kaut kur pret vidu, šoreiz laikam patiešām tam onkam bija tikai viena kāja. Toms ilgi un dikti par mani smējās un gan jau arī šito, tāpat kā citus savus pigorus, atcerēsies uz mūžīgiem laikiem, lai kādā vienmuļākā brīdī varētu man par to atgādināt. :) Bet es jau arī tāpat zinu, ka ievēroju detaļas, kuras nepamana citi. To, ka es izlaidīšu tik svarīgu detaļu kā veselu kāju (vai, šajā gadījumā, tās neesamību), es gan nevarēju paredzēt, bet es centīšos mācīties no šīs savas kļūdas.
Šodien tajā Satori grāmatnīcā es kaut kā netīšām satiku Daijas ex-Jurģi. Sākumā nepazinu. Viņš tur, izrādās, strādā. Parunājām par visādiem valodnieciskiem jautājumiem (apsmējām dāņu valodu un arī holandiešus), parunājām par dīvaiņiem, kas mēdz ieklīst grāmatnīcās un vēlas parunāties tā, kā mēs to darījām. Satori izrādās viena itin jauka vieta. Ja tur otrajā stāvā būtu kāda gulta, un blakus nedzīvotu jezuīti, kas mēdz rīkot mežonīgus baļļukus, es labprāt tur ievāktos ar savu čaiņiku un spilveniem. Tā vide man vispār atgādināja, ka esmu atstājusi novārtā grāmatu lasīšanu. Esmu diezgan droša, ka toreiz, kad rakstīju savas apņemšanās (kaut kad bloga sākumā bija tāda lieta), es ar "lasīt vairāk" nedomāju SestDienas anekdošu lapu un tēvēnetu (toties es lasu ziņas, un tas arī ir diezgan labi, manuprāt). Ja reiz es kaut ko tik lielisku apņēmos, tad laikam nospriedu, ka arī Naumaņa filmu atsauksmes ir par īsu, tā teikt. Tiesa gan, nevarētu teikt, ka man ir nenormāli daudz naudas, ko tērēt grāmatām, tā ka varētu mēģināt atrast kādu bibliotēku, kur lasītava neizskatās pēc slimnīcas, vai vienkārši pieķerties vecmāmiņas skapim. Un Daija un Jurģis nebūtu nekāds lāgais pāris vairs. Daijai vajag kādu, kurš uzkāps kokā, viņu pašu uznesīs kalnā un uz Munameģi aizvedīs, viņai tādas filozofiskas sarunas, man liekas, notiek tikai zem grādiem. Turklāt Daija tagad vispār ir gangsta, viņai ir tetuvējums. Goda vārds, es pat redzēju, kā tas notika. Bildes arī ir, bet tās draudziņos jāskatās, man slinkums te krāmēties.
Un vispār (tas patiesībā ir galvenais dienas notikums) man beidzot atkal ir puisis - viņš ir iesējis vecpuišpapīru! Urrā! Es to gandrīz uztveru kā personīgu sasniegumu. Nav jau arī tā, ka viņš bija sevišķi kaut-kāds-tur, kamēr rakstīja. Gan jau pilnīgi visi ir nervozi, slikti guļ un nemāk atpūsties, tiklīdz nodošanas datums ir tuvāk par trim nedēļām. Bet man tomēr ir prieks, ka šitais ir galā. Un rīt mēs braucam braukt uz braukšanu ar laivām. Man nav ne jausmas, ko tādās reizēs ņem līdzi. Diezgan droši NEņem augstpapēžu kurpes (bet tas tāpat nedraud) un kosmētiku, bet ko tad ņem? Daudz alus, visticamāk. Es jau tāpat airēt nemāku.
Ā, tev nevajag vienudivusdaudz mazu degu ()? Katrīnas draudziņiem sanāca šmuce - degu "lesbiešu" pārim sadzima desmit gab. maziņu, smuku. Ja man mājās jau negrauztu viens žurks un viens uz mata šitāds degu, es kādu paņemtu, bet lai jau citiem arī tiek, vai ne?
Bildē gan nav degu, bildē ir tramīgs imantas mincītis. Sabijās no fotoaparāta skaņām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru