Zini, cik forši ir, ja no rīta pie tevis ienāk brālis un piedāvā kārtīgu maisu ar tostermaizēm? Es tev pateikšu - baigi forši. Izrādās, ir ballītes, kurās pārtikas uz galda (galdiem?) ir tik daudz, ka kaut kādu tur muļķīgu tostermaižu pazušanu neviens pat nepamana, tāpēc Mārtiņs situācju izmantoja un atnesa brokastis. :)) Atliek tikai uztaisīt piparmētru tēju un priecāties.

Es vakar beidzot atkal biju viena mājās. Bija mazliet vēsi un nebija interneta, bet es patīrīju datoru un padziedāju līdzi mūzikām, un baidījos. Tas pēdējais tāpēc, ka šodien jāsatiek tētuks un jāatskaitās par saviem skolu/darbu plāniem, un tas vienkārši nevar beigties labi. Bet es pie reizītes satikšu mazos brāļus, kas, savukārt, ir forši. No Edvarda esmu jau gana atpūtusies, no Alberta nemaz nebiju tik nogurusi, un man riktīgi gribas viņus abus samīļot tagad.

Mamma ir laukos, un rīt ir Mātes diena, un labākais, ko es varu iedomāties viņai uzdāvināt, ir iztīrīta māja. Vēl varbūt var uztaisīt kaut kādas papīra puķes vai ko tādu, bet man nudien iztēle ir kaut kur aizmaldījusies. Un rīt arī nebūs laika, jo iztēli un dienu aizņems fotoaparāta turēšana un sarkanmatainas Līvas iemūžināšana. Es ļoti, ļoti ceru, ka rīt patiešām nelīs. Turēt gan kameru, gan lietussargu nav pārāk ērti.

Ai, šodien nav filosofisku pārdomu diena, es pārāk nervozēju par to, ko teikšu tētim un cik neapmierināti viņš uz mani skatīsies.