Lietas notiek visu laiku. Milzīgi daudz visādu lietu notiek vienlaikus, nepārtraukti, krājas kaudzēs un stāv viena otrai uz galvas. Ir labi, bet nogurdinoši beidzies ļoti raibais 16. marts (būs dažas bildes, bet tiešām tikai dažas). Ir beigusies vakardiena uz šosejas, Ventspilī, Toma augstskolā, uz šosejas, uz šosejas, uz šosejas ... uz šosejas, autobusā, Talsos, autobusā, vannā un visbeidzot gultā. Šodien tēta mašīna taisa dīvainus trikus un mulsina mani, un sarežģī sākotnēji jauku dienu. Vismaz Edvards pagaidām guļ, nevis staigā man pa nerviem. Es esmu diezgan nervoza šodien, tāpēc varētu sagaidīt lidostā tēti no KurienesturšoreizlaikamUkrainas un tad doties mājās dzert nomierinošu tēju, uzlikt jauku mūziku un atgūt līdzsvaru. Varētu arī ielikt te kādu bildi, lai neaizmirstas pēdējās 2 dienas, un cerēt, ka Toms atnāks sabužināt.
Dzīve reizēm ir ļoti grūta. Ziemā man liekas, ka vasarā viss ir viegli, sarežģījumi atrisinās paši no sevis un tā. (Vasarā man ne vienmēr tā liekas.) Gribas iekūņoties, saritināties un piemigt līdz 31. martam, man tiešām ir apnicis slapjums, aukstums un sniegs. Cerību par pavasari dod šis:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru